Angļu valoda Krievu valoda Norvēģu valoda

talr-woodcon

Jumta koka kopņu vēsture

Koka kopnes, kuras mēs zinām šodien ir rāmis no atsevišķiem elementiem, kuri savstarpēji savienoti ar perforētām metāla plāksnēm. Kopņu formas gadu gaitā nav mainījušās, bet ir mainījušies kopņu laidumi un kopņu drošība.

Šāda kopņu forma jau tiek lietota kopš cilvēks jumta konstrukcijās izmantoja baļķus bet vēlāk zāģmateriālus. Mūsdienās, pirmās kopnes uzbūvēja savienojumu vietās izmantojot dēļus, kurus pienagloja ar naglam vai saplākšna ķīļveida plāksnes. Šādas kopņu konstrukcijas piedāvāja lielākus laidumus, tās bija lētākas kā konstrukcijas, kuras būvēja neizmantojot kopņu sistēmu, bet bija vajadzīgs daudz vairāk laika, lai tās sanaglotu kopā pirms uzstādīšanas objektā.

1952.gadā Floridā, Pompano pludmalē pēc vairākiem eksperimentiem ar saplākšna ķīļveida plāksnēm, mainot līmes un to sastāvus, stieplēm, naglām un skrūvēm, izgudroja un patentēja metāla plāksnes, kas savieno atsevišķus koka elementus. Izgudrotājs ir A. Caroll Sanford, Sanford Industries dibinātājs, tā iezīmējot kopņu industrijas sākumu un tā joprojām maina mājas, dzīvokļu un komercbūvju konstrukciju risinājumus visā Pasaulē.

Mūsdienīgas jumta un pārseguma kopnes ar lielākiem laidumiem starp atbalsta sienām, dod iespēju izveidot lielas telpas bez starpsienām, jo īpaši teritorijās ar lielām sniega slodzēm. Šī jumta konstrukcijas sistēma ir ātrāk uzstādāma un tā ir lētāka kā tradicionālā spāru konstrukcija. Kopņu sistēmai nepieciešams mazāk materiālu, mazāk darba spēka un mazāk montāžai nepieciešamie papildus materiāli.

Jumta koka kopnes un pārseguma kopnes mūsdienās

Koka kopnes ļoti plaši pielieto būvējot privātmājas un dvīņu mājas, biroju ēkas, lauksaimniecības ēkas un komercbūves. Kopņu lielā izturība pret to svaru ļauj ar tām veidot lielus laidumus, tām ir lielāka elastība pārsegumos. Ar koka kopnēm ir iespējams uzprojektēt un saražot gandrīz jebkuru formu, vienīgie ierobežojumi ir ražošanas iespējas, transportēšanas ierobežojumi un to celšanas norādījumi.

Mūsdienās Koka kopņu ar perforētu metāla plākšņu savienotājiem Projektēšanu un daļēji Ražošanu veic datorizēti. Projektēšanā pirmo lēmumu pieņem par kopējo konstrukcijas izskatu, pēc tam konstrukcijas laidumu. Turpmāko aprēķina procesu veic datorprogramma saskaņā ar esošajiem standartiem, izvēlētā jumta seguma un griestu materiāla, vēja un sniega slodzēm, paredzētājām slodzēm uz pārsegumu, kā arī tiek ņemtas vērā jebkuras ārkārtas slodzes. Šīs tehniskās detaļas un vēl dažas citas tiek ievadītas datorā aprēķinu veikšanai.


Inženieru rasējumus sagatavo datorprogramma, kuros, atkarībā no norādītajām slodzēm, detalizēti ir redzams katra koka elementa noslogojums. Ir dažādas specifikācijas, tādas kā kopņu izmēri, jumta slīpums, kokmateriāla izmēri, specifikācija un gradēšanas klase katram koka elementam. Tiek norādīta precīza metāla plāksnes iestiprināšanas vieta un tās izmērs, kā arī pastāvīgo, kopņu vienojošo saišu izturība un novietojums.

Šos gala rasējumus arhitektam, inženierim un būvuzņēmējam nodrošina kopņu Projektētājs/Ražotājs. Par pareizu kopņu uzstādīšanu atbild par montāžu atbildīgais būvuzņēmējs, viņam jāsaņem šo rasējumu kopijas, lai pārliecinātos, ka projektētais tiek ievērots.

Kopņu izturība ir atkarīga no tā cik precīzi un kvalitatīvi ir iespiestas metāla plāksnes. Plāksnes izspiež no viegla (16, 18, 20) tērauda, kurš pārklāts ar cinku Lielākai daļai plākšņu ir daudz zobu garumā no 5/16 collām līdz 9/16 collām. Parasti ir astoņi zobi uz vienu kvadrāt collu. Plākšņu izmēri katrā mezglā tiek aprēķināti pēc mezglā esošās piepūles, kura jāpārnes no viena elementa uz otru.

Amerikas Savienotajās valstīs visbiežāk koka kopnes ražo no priedes zāģmateriāliem, bet citur pasaulē izmanto arī egles zāģmateriālus.

Parasti kopņu ražošanas process sākās ar atsevišķu 45mm biezu elementu rūpīgu sazāģēšanu , tā, lai to garums un leņķi atbilstu specifikācijai. Daudzi kopņu ražotāji izmanto datorizētu zāģi, kurš nodrošina ļoti precīzu un ātru zāģēšanu. Specifikācijā katrai detaļai ir savs izmērs un materiāla klase, kuru aprēķina pēc projektētās maksimālās piepūles elementā. Ļoti augsti noslogotās detaļas pa konstrukcijas perimetru parasti izgatavo no augstākas klases (C24, C30) zāģmateriāliem, klasi nosaka ar gradēšanas mašīnu. Konstrukcijas iekšējās detaļas (saites un atgāžņi) ir mazāk noslogotas, tāpēc tās var izgatavot no zemākas klases (C16, C18) zāģmateriāliem.

Izejmateriālu uzglabāšana un to kraušana ir svarīgs, ietekmējošs faktors gala produkta kvalitātei. Ražošanas procesā un arī pēc tam, zāģmateriāls nedrīkst samirkt un daudzos gadījumos būtu jākontrolē arī noliktavas telpas mitrums.

 Nepareiza jumta koka kopņu un pārseguma koka kopņu celšana pārvadājot un montāžas laikā ir visbiežākais iemesls kopņu sistēmas sabrukšanai.

Atsauksmes

  • 1
  • 2
Prev Next

SIA "WoodCon" saražoja kopnes noteiktajos termiņos saskaņā ar līgumu - Kārlis Splite, SIA "Baltic Pork" valdes loceklis

SIA "Woodcon" darbības veidu varam vērtēt kā elastīgu, operatīvu un godpratīgu - Valdis Straustinš, SIA "Statio Solutions" valdes loceklis.

Pievieno savu projektu

Partneri

Vinaora Nivo SliderVinaora Nivo SliderVinaora Nivo SliderVinaora Nivo SliderVinaora Nivo SliderVinaora Nivo SliderVinaora Nivo SliderVinaora Nivo Slider

Autorizācija



Kas mēs esam?

SIA Woodcon ir viens no dažiem koka kopņu ražotājiem Latvijā, kurš ir ieguvis tiesības marķēt savu produktu ar CE zīmi, sertificējot savu produkciju pēc Eiropas standarta EN 14250:2010. Lasīt vairāk...

Ko mēs darām?

  • Koka karkasu un koka kopņu projektēšana;
  • Augstas kvalitātes koka kopņu ražošana;
  • Droša produkcijas piegāde uz Jūsu būvobjektu. Lasīt vairāk...

 

Foto galerija

jumta kopnes 1jumta kopnes 2jumta kopnes 3